Vai jūs zināt, kas ir “PM2.5 plastmasas rūpniecībā”?

Kā mēs visi zinām, plastmasas maisiņu pēdas ir izplatījušās gandrīz uz visiem pasaules nostūriem, no trokšņainā centra līdz pat nepieejamām vietām, ir balti piesārņojuma cipari, un plastmasas maisiņu radītais piesārņojums kļūst arvien nopietnāks. Paiet simtiem gadu, līdz šī plastmasa noārdās. Tā sauktā degradācija ir tikai, lai aizstātu mazākas mikroplastmasas esamību. Tā daļiņu izmērs var sasniegt mikronu vai pat nanometru skalu, veidojot dažādu formu neviendabīgu plastmasas daļiņu maisījumu. Bieži vien ar neapbruņotu aci to ir grūti pateikt.

Turpinot pieaugot cilvēku uzmanībai plastmasas piesārņojumam, cilvēku izziņā arvien vairāk parādījies arī jēdziens “mikroplastika”, kas pamazām piesaistījis visu sabiedrības slāņu uzmanību. Tātad, kas ir mikroplastmasa? Parasti tiek uzskatīts, ka diametrs ir mazāks par 5 mm, galvenokārt no mazām plastmasas daļiņām, kas tiek tieši izvadītas vidē, un plastmasas fragmentiem, kas rodas lielu plastmasas atkritumu sadalīšanās rezultātā.

Mikroplastmasa ir maza izmēra un grūti saskatāma ar neapbruņotu aci, taču to adsorbcijas spēja ir ļoti spēcīga. Savienojoties ar esošajiem jūras vidē esošajiem piesārņotājiem, tas veidos piesārņojuma sfēru un ar okeāna straumēm peldēs uz dažādām vietām, vēl vairāk paplašinot piesārņojuma apjomu. Tā kā mikroplastmasas diametrs ir mazāks, ir lielāka iespēja, ka dzīvnieki to uzņems okeānā, ietekmējot to augšanu, attīstību un vairošanos, kā arī izjaucot dzīves līdzsvaru. Iekļūšana jūras organismu ķermenī un pēc tam iekļūšana cilvēka ķermenī caur barības ķēdi ļoti ietekmē cilvēku veselību un apdraud cilvēka veselību.
Tā kā mikroplastmasa ir piesārņojuma nesēja, to sauc arī par “PM2.5 okeānā”. Tāpēc to spilgti dēvē arī par “PM2.5 plastmasas rūpniecībā”.

Jau 2014. gadā mikroplastmasa ir iekļauta desmit neatliekamo vides problēmu sarakstā. Uzlabojoties cilvēku informētībai par jūras aizsardzību un jūras vides veselību, mikroplastmasa ir kļuvusi par aktuālu problēmu jūras zinātniskajos pētījumos.

Mūsdienās mikroplastmasa ir visur, un no daudziem sadzīves produktiem, ko mēs izmantojam, mikroplastmasa var nokļūt ūdens sistēmā. Tas var iekļūt apkārtējās vides asinsrites sistēmā, iekļūt okeānā no rūpnīcām vai gaisa, vai upēm, vai nonākt atmosfērā, kur atmosfērā esošās mikroplastmasas daļiņas nokrīt zemē ar laikapstākļiem, piemēram, lietus un sniega palīdzību, un pēc tam nonāk augsnē. , vai Upju sistēma ir iegājusi bioloģiskajā ciklā, un beidzot ar bioloģiskā cikla palīdzību to ieved cilvēka asinsrites sistēmā. Tie ir visur gaisā, ko elpojam, ūdenī, ko dzeram.

Klīstošo mikroplastmasu viegli apēd zemas klases barības ķēdes radības. Mikroplastmasu nevar sagremot un tā var pastāvēt tikai kuņģī visu laiku, aizņemot vietu un izraisot dzīvnieku saslimšanu vai pat nāvi; radības, kas atrodas barības ķēdes apakšā, ēdīs augstākā līmeņa dzīvnieki. Barības ķēdes augšgalā ir cilvēki. Organismā ir liels skaits mikroplastmasas. Pēc lietošanas pārtikā šīs nesagremojamas sīkās daļiņas nodarīs cilvēkiem neparedzamu kaitējumu.

Plastmasas atkritumu samazināšana un mikroplastmasas izplatības ierobežošana ir neizbēgama cilvēces kopīga atbildība.

Mikroplastmasas risinājums ir samazināt vai likvidēt piesārņojuma avotu no pamatcēloņa, atteikties lietot plastmasas maisiņus, kuros ir plastmasa, nepiegružot plastmasas atkritumus un nededzināt; Atkritumus izmest vienotā un bez piesārņojuma vai dziļi aprakt; atbalstīt "plastmasas aizliegumu" un popularizēt "plastmasas aizlieguma" izglītību, lai cilvēki būtu uzmanīgi pret mikroplastmasu un citu dabiskajai videi kaitīgu uzvedību un saprastu, ka cilvēki ir cieši saistīti ar dabu.

Sākot no katra cilvēka, ar katra paša pūlēm, mēs varam padarīt dabisko vidi tīrāku un dot dabiskās cirkulācijas sistēmai saprātīgu darbību.